Alus – vājš, dabisks alkoholisks dzēriens. Precīzas ziņas par alus patēriņu Lietuvā atrodamas kopš XI gs. Mūsu alus darītāji garšas uzlabošanas nolūkos pievienoja ogas, augļus, aromatizējošās zāles, tumšas krāsas uzlabošanai – saberztas koka ogles vai dedzinātu cukuru. Alus visā Lietuvā īpaši populārs kļuva XVI gs. Populārākais bija tradicionālais lauku alus, ko savām vajadzībām gatavoja daudz zemnieku. Iesala alus gatavošanas process gadsimtu gaitā maz ir mainījies. To iedala divos posmos – iesala gatavošanas un alus gatavošanas.
Vairāk par objektu jūs atradīsiet projekta īstenotāja tīmekļa vietnē.
Alu vāra no ūdens, iesala un apiņiem. Samaltu iesalu pārlej ar noteiktas temperatūras ūdeni. Iegūto masu dēvē par iejavu. Iejava jābriedina līdz noteiktiem grādiem, lai iesala graudā esošā ciete sašķeltos līdz cukuram, kas nepieciešams raugam.
Kad aldaris sasniedz vēlamo rezultātu, iejavu pārlej filtrācijas tilpnē, kurā ir melnalkšņa pagalītes, salmi, vārīti un nevārīti apiņi, bet dibenā – sietiņš.
Pēc kāda laika filtrācijas rezultātā tiek iegūts dzidrs, salds šķidrums – misa un biezumi, ko dēvē par drabenēm. To izlieto kā lopbarību, bet misu vāra kopā ar apiņiem.
Kad misa izvārās, to atdzesē un salej fermentācijas tilpnē, pievienojot raugu. Fermentācija, kuras laikā raugs absorbē cukuru un rada jauno alu, notiek apmēram 10 diennaktis. Tad raugs tiek atdalīts, bet jaunais alus pārliets briedināšanai paredzētā tilpnē.
Alu briedina aukstā telpā apmēram trīs-četras nedēļas. Šajā laikā nosēžas rauga pārpalikumi un alus iegūst vēlamo garšu.
 |
Financed by the |
© 2017 Visas tiesības aizsargātas. Lietuvas lauku tūrisma asociācija
Pagatavoji ēdienu? Augšupielādējiet fotogrāfiju un kopīgojiet to ar citiem