Ābolu siera izcelsme meklējama viduslaiku valdnieku un augstmaņu muižās. Tas ir tādēļ, ka ābolu sieram vajag daudz cukura vai medus. Medus vienmēr ir bijis un ir pietiekami dārgs produkts. Bet cukurs līdz brīdim, kad to sāka ražot no cukurbietēm, arī nebija lēts. Turklāt senāko ābolu siera recepti Lietuvā atrodam Radvilu pavāra XVII gadsimta pierakstu grāmatā. Ēdiens dēvēts par „Cidoniju sieru”, bet receptes beigās piemetināts, ka „...tādu pašu sieru var gatavot arī no āboliem…”.
Vairāk par objektu jūs atradīsiet projekta īstenotāja tīmekļa vietnē.
Nomizot un sagriezt ābolus, pārkaisīt ar cukuru un atstāt uz 1 vai 2 dienām, lai rastos sula.
Tad sulu saliet katlā un vārīt, kamēr sāks biezēt, bet saturs uz pusi samazināsies.
Pēc tam pievienot ābolus un vārīt (nepārtraukti maisot) apmēram 1 stundu, kamēr sabiezēs.
Vēlāk visu sabērt mitrā siera maisā, nospiest un pakārt vēdināmā vietā, lai kalstu. No siera maisiem izņemtos sierus vēl apkaltēt un ietīt pergamenta papīrā.
Pagatavoji ēdienu? Augšupielādējiet fotogrāfiju un kopīgojiet to ar citiem