Tauki sniega baltumā, brūngana un kraukšķīga ādiņa, garšīgs kūpinājuma dūmu aromāts... Būtiskākā pazīme – speķim jābūt kārtīga vīra plaukstas biezumā vai, kā tautā saka, sešu pirkstu biezumā. Neviena pasaules tauta savā uzturā nepatērē tik daudz cūkas speķa kā lietuvieši. Kopš seniem laikiem lietuvieši zināja, ka speķi jākūpina nevis kā pagadās, bet rezultāts bija atkarīgs no tā, ar kāda koka malku un cik ilgi to kūpina, kā arī kādu ārstniecības augu dūmos tiek pabeigta kūpināšana.
Vairāk par objektu jūs atradīsiet projekta īstenotāja tīmekļa vietnē.
Atdzesētu speķi no visām pusēm ierīvēt ar sāli (10 proc. no gaļas svara). Traukos salikto speķi vēlreiz pārkaisīt ar sāli. Speķis iesālās 2–3 nedēļu laikā. Sālīšanās laikā speķi bieži apgriezt, pārliet ar radušos sālījumu, lai pēc iespējas vienmērīgāk iesālītos un nebūtu dzeltenu plankumu.
Iesālīto speķi notīrīt, noskalot aukstā ūdenī, izžāvēt vēdināmā telpā un tikai pēc tam kūpināt. Speķa kūpināšanai pietiek ar 2 nedēļām.
Kūpinātavā speķi pakārt tā, lai gaļas gabali neskartos viens pie otra. Jo vairāk gaļas sakārts, jo labāk tā izkūpinās. No sākuma kūpināt aukstos dūmos, vēlāk siltos, pēc tam karstos, taču svarīgi, lai gaļa nesakarstu. Kūpināt nepārtraukti – dienu un nakti.
Pagatavoji ēdienu? Augšupielādējiet fotogrāfiju un kopīgojiet to ar citiem