Dzimtbūšanas laikos lielākā daļa zemnieku ēda tā saukto nevētīto maizi, t.i., ceptu no graudiem un samaltu kopā ar pelavām. Īstu rudzu maizi tā brīža zemnieki cepa tikai svētkos. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas šī maize izzuda. XIX gs. otrajā pusē nabadzīgākie zemnieki tikai sliktas ražas gadā ceptajai maizei pievienoja citu graudaugu miltus vai lauka augu sēklas, vai kartupeļus. Ar šiem dārzeņiem ceptā maize esot mīkstāka un irdenāka.
Vairāk par objektu jūs atradīsiet projekta īstenotāja tīmekļa vietnē.
Rudzu miltus sajaukt ar siltu ūdeni, pievienot izšķīdinātu raugu un kārtīgi samaisīt. Virsmu pārkaisīt ar miltiem, pārklāt un atstāt siltumā uzrūgt.
Pēc 16 vai 18 stundām mīklu sajaukt ar koka lāpstiņu, pievienot izvārītus kartupeļus, sāli, cukuru, izmīcīt un atstāt siltumā, lai uzbriestu.
Lizi vai skārda formu pārkaisīt ar miltiem, ieklāt kalmju lapas un tajās izveidot vidēja lieluma kukulīšus. Cept 2 stundas. Karstos kukulīšus samitrināt ar aukstu ūdeni.
Pagatavoji ēdienu? Augšupielādējiet fotogrāfiju un kopīgojiet to ar citiem