Ilgu laiku zaļā vai melnā tēja, kas Lietuvu sasniedza XVII gs., uzskatīta par dižciltīgu prieku. Tikai XIX gs. tēju sāka dzert Mazajā Lietuvā, lielākajās Lietuvas pilsētās un muižās. Zemnieki un mazpilsētu iedzīvotāji nopērkamo tēju dzēra reti – tikai tad, ja ciemojās īpaši cienījams viesis vai lielākos svētkos. Sievietes, kurām bija vēlme, lai mājās būtu pilsētnieku tēja, meklēja vietējos aizstājējus, tāpēc sāka ievākt dažādus augus, ogas, augļu un ogu lapas. Lietuvā joprojām vāra liepziedu, ķimeņu, kumelīšu, aveņu, timiāna, raudeņu, piparmētru, asinszāļu tēju u.c.
Vairāk par objektu jūs atradīsiet projekta īstenotāja tīmekļa vietnē.
2 tējkarotes izkaltētu pīlādžu un sasmalcinātu aveņu lapu pārliet ar verdošu ūdeni, pēc pāris stundām izkāst, pievienot karoti medus.
 |
Financed by the |
© 2017 Visas tiesības aizsargātas. Lietuvas lauku tūrisma asociācija
Pagatavoji ēdienu? Augšupielādējiet fotogrāfiju un kopīgojiet to ar citiem